E-lasītāju pielietojums

Pirmajā acu uzmetienā mazliet dīvainu, taču īstenībā gluži saprātīgu pielietojumu e-lasītājam Sony PRS atradis milzīgais grāmatizdošanas koncerns Random House. Publishers Weekly raksta, ka Random House iegādājies saviem darbiniekiem vairākus simtus Sony PRS. Izdevēji sarēķinājuši, cik izmaksā papīrs un tinte manuskriptu izdrukāšanai plus vēl pasta izdevumi, un nonākuši pie secinājuma, ka Sony PRS (cena $ 350) atmaksāsies īsā laikā. Mazliet dīvains pielietojums man pirmajā acu uzmetienā šķita tālab, ka netiku skaidrībā, kāpēc gan redaktori līdz šim iesūtītos manuskriptus nevis lasījuši savos portatīvajos datoros vai plaukstdatoros, bet gan izdrukājuši, bet pēc tam pieleca – acīmredzot civilizētajā pasaulē izdevniecības pienākumos ietilpst nodrošināt savus darbiniekus ar darba līdzekļiem. Tas, ka redaktoram mājās ir dators, netiek ņemts vērā, – redaktora darbam paredzēta izdevniecības sarūpētā tehnika. Portatīvie datori vai planšetdatori izmaksā pārāk dārgi, tāpēc izdevniecība izvēlējās lētāko Sony PRS, kura vienīgā funkcija sakrīt ar redaktora darba pienākumiem. Līdzīgus lēmumus pieņēmušas arī vairākas citas lielas ASV izdevniecības.

Ir skaidrs, ka šis process vērsīsies plašumā. E-lasītājus iepirks izdevēji, žurnālu un avīžu redakcijas, universitātes, skolas, bibliotēkas utt. Pagaidām e-lasītāji joprojām ir dārgi – galvenokārt tāpēc, ka pieprasījums līdz šim bijis tik pieticīgs, bet, augot pieprasījumam, noteikti kritīsies e-ink displeju (kas ir galvenā un dārgākā e-lasītāju sastāvdaļa) cenas. Tāpēc jau pēc kāda gada var gaidīt, ka e-lasītājs, iespējams, būs lēta mobilā telefona cenā.

E-lasītāji kā deficīts

Gluži vai jāatsauc atmiņā padomju laiku klasiskais vārdiņš “deficīts”, kas likās jau aizmirsies. Gan Cybook mājaslapa, gan amazon.com, vienprātīgi vēsta, ka abi e-lasītāji patlaban nav iegādājami. Tas nav pirmais gadījums. Iepriekšējo reizi gan Cybook, gan Kindle bija sold out decembra pirmajā pusē. Diez vai tas liecina par e-lasītāju milzīgo popularitāti, visdrīzāk par to, ka vienīgais e-ink displeju ražotājs nespēj apmierināt pēdējos mēnešos negaidīti un strauji pieaugušo pieprasījumu. Bet, vienalga, iemūžināšanas cienīgs fakts:

Cybook atkal izpārdots

 

Arī Kindle patlaban nav pieejams

 

Loģiskas sekas eBay – it kā nekāds pārmērīgais cenas pieaugums nav, tomēr 25% peļņa nav sliktākais variants:

Mazs ieskats e-lasītāju vēsturē

Jautājums pavisam vienkāršs: kāpēc gan neradīt ietaisi, kas būtu paredzēta tikai un vienīgi grāmatu lasīšanai – gluži tāpat kā, neraugoties uz bagātīgo visādu veidu plaukstdatoru klāstu, tiek piedāvāti arī portatīvie DVD atskaņotāji, visādi spēļu datori, elektroniskās vārdnīcas un specifiski datoru paveidi (planšetdatori, Nokia un Siemens „interneta planšetes”, GPS datori un tamlīdzīgi)? Ideja nav neko jauna – jau gadus desmit retumis ir parādījušās e-grāmatas, taču līdz pat beidzamajam laikam tās bija diezgan ērmīga paskata, smagnējas, pelēkiem vai iezaļganiem ekrāniem; tekstus pirms ielādēšanas tajās vajadzēja konvertēt īpašā formātā utt. – e-grāmatām piemita daudzi sīki defekti, no kuriem katrs varbūt nespēlēja lielu lomu, bet visi kopā e-lasīšanu padarīja diezgan neērtu. Tieši tāpēc ar e-grāmatām izklaidējās relatīvi šaurs fanu loks, bet ražotāji, kas utopiskās cerībās uz gaidāmo e-tekstu tirgu mēģināja izveidot e-lasīšanas tradīciju, ātri vien bankrotēja un vairs neko neražoja (tāds liktenis piemeklēja, piemēram, REB, ko zinātāji joprojām uzskata par lietošanas ērtuma ziņā labāko e-grāmatu).

Vai un kāpēc elektroniskā grāmata vispār vajadzīga?

Elektronisko tekstu lasīšana, protams, iespējama datora ekrānā. Ja ļoti vajag, to var darīt arī galddatora displejā, kaut gan tas ir diezgan neērti. Daudz patīkamāk lasīt ir portatīvajā datorā, sevišķi, ja izmanto kādu no daudzajām e-tekstu lasīšanai paredzētajām programmām: ieliec datoru klēpī, kājas uz galda – sajūta līdzīga, it kā klēpī būtu liela izmēra grāmata. Vēl ērtāk lasīt ar plaukstdatoru, kura ekrāna izmēri aptuveni atbilst mazformāta grāmatas lappusei, turklāt plaukstdatorā līdzi var nēsāt kaut veselu bibliotēku. Viss būtu labākajā kārtībā, ja vien nebūtu dažas ķibeles, kas, cik noprotams, tuvākajā laikā netiks atrisinātas. E-tekstu lasītājs ir pārāk cieši piesaistīts strāvas avotam. Plaukstdatora darbības laiks bez uzlādēšanas nav ilgāks par četrām, maksimums piecām stundām. Samazinot displeja izmērus, akumulatora darbības laiks palielinās, bet tādā gadījumā e-lasīšana vairs ne tuvu nav tik patīkama. Palielinot akumulatorus, palielinās arī daikta izmēri un svars; lielāks displejs maksā krietni dārgāk. Mūslaiku tehnoloģija no šā strupceļa pagaidām nav atradusi izeju, un papildus problēmas sagādā arī tas, ka katra nākamā Windows Mobile vai Symbian versija pieprasa vairāk resursu, kas savukārt nozīmē lielāku enerģijas patēriņu, īsāku akumulatoru darbības laiku vai lielākus to izmērus utt. (gluži vai nostalģija pārņem pēc pirmajiem Psion plaukstdatoriem ar atbaidošajiem, tumšajiem zaļganbrūnajiem ekrāniem un trūcīgo funkciju klāstu, kas ar pāris pirkstiņbaterijām spēja darboties nedēļu). Tātad – noslēgts loks.

Trīs mēneši ar Cybook

Nu jau apmēram mēnešus trīs Cybook tiek lietots itin cītīgi, tāpēc šoreiz – mazliet par saviem iespaidiem.

Cybook dizains – atturīgi elegants un ļoti lakonisks: uz priekšējā paneļa atrodas tikai viena vadības poga. Izmēri, salīdzinājumā ar plaukstdatora vai smartfona izmēriem, ir jūtami lielāki, tāpēc kabatā to nēsāt līdzi nav īpaši ērti, toties displejs reizes divas lielāks par plaukstdatora ekrāna izmēriem. Mazu vilšanos sagādāja tas, ka kontrasts starp tekstu un fonu nebija tāds, kā cerēts vai, pareizāk sakot, ierasts, lasot datora displejā. Teksts nav absolūti melns, arī fons nav ideāli balts, bet drusku iepelēks, līdzīgs visai vidējas kvalitātes papīram. Pagaidām ar to jāsamierinās, jo citas izvēles vienkārši nav – ar elektroniskajās grāmatās izmantoto e-ink displeju ražošanu nodarbojas tikai viena firma. Tieši tāpēc japāņu Sony PRS, ķīniešu HanLin eBook, ukraiņu lBook, amerikāņu Amazon Kindle un franču Cybook ekrāniem vienāda ir gan izšķirtspēja, gan reakcijas ātrums, gan izmēri, gan kontrasts starp tekstu un fonu. Atšķirībā no datoru LCD displejiem e-ink ekrāniem nav iekšējā apgaismojuma, tāpēc, lai Cybook lasītu tumsā, nepieciešams labs mākslīgais apgaismojums. Toties ļoti patīkama lasīšana ir dabiskajā apgaismojumā un pat spožā saules gaismā, kad LCD displeji, lai kādām aizsargkārtām pārklāti, kļūst „akli”. Vārdu sakot, Cybook displejs neko daudz neatšķiras no parasta papīra.

Teksts Cybook ekrānā salīdzinājumā ar to pašu tekstu grāmatā 

Priekšējā paneļa apakšdaļā atrodas liela poga, līdzīga mobilo telefonu vadības sviriņai – ar to iespējams „pāršķirt” lappuses uz priekšu un atpakaļ, pārlūkot bibliotēkas katalogu vai izsaukt citu funkciju izvēlni. Ja elektronisko grāmatu lasot tur labajā rokā, „šķirstīšana” ļoti ērta, vienīgi poga sākumā škiet neierasti stingra. Labajos sānos – četras pogas: pāreja uz mūzikas failu mapi (ar austiņām var klausīties arī mūziku – kvalitāte tikpat slikta kā telefonos), izvēlnes izsaukšana, „solis atpakaļ”, t. i., Escape analogs, faila izdzēšana (ar pašreizējo programmatūru šī poga pagaidām nedarbojas). Labajā pusē – pogas „+” un „–” ar kurām var regulēt skaļumu. Augšmalā – ieslēgšanas un izslēgšanas poga un SD atmiņas kartei paredzētā ligzda. Lejasmalā – mini USB ports un austiņu izeja.

Cybook aprakstā teikts, ka akumulatoru darbības laiks pietikšot vismaz 8000 lappušu „pāršķiršanai”. Iespējams, tas tā ir – ja lasītājs vienkārši nepārtraukti spaida pogu 8000 reižu pēc kārtas. Reālais Cybook darbības laiks bez uzlādēšanas, to lietojot vairākas stundas ik dienas un neizslēdzot, ir aptuveni nedēļa; ja lasīšanas starplaikos izslēdz – mazliet ilgāk, dienas desmit. Akumulatori uzlādējas apmēram stundas laikā – uzlādēt var vai nu no datora USB porta, vai ar tīkla lādētāju, kas nāk līdzi Cybook Deluxe versijai (tā ir krietni dārgāka). Es izmantoju sava smartfona lādētāju, kuram ir mini USB štekeris, kāds derīgs arī Cybook.

Iebūvētā atmiņa – 64 megabaiti, kas ietilpina aptuveni 200 grāmatas. Pagaidām arī vairāk nemaz nav vajadzīgs, jo te jārunā par reti nejēdzīgu Cybook defektu. Proti, bibliotēkas katalogu, precīzāk, tā trūkumu. Grāmatas bez jebkādas sistēmas tiek samestas vienā mapē, tās puslīdz sakārtot nekādi nav iespējams: Cybook tās automātiski sašķiro nevis pēc autoru uzvārdiem, bet pēc grāmatu nosaukumiem (ja faili ir prc formātā, Cybook par faila nosaukumu neliekas ne zinis un grāmatas virsrakstu nolasa no faila metadatiem), ielādēšanas datuma vai failu izmēriem. Un viss. Atsevišķas mapes dažādiem autoriem vai dažādām tēmām izveidot nav iespējams. Līdz ar to bibliotēka pārtop par nesistematizētu grāmatu kaudzi un, ja failu ir nevis daži desmiti, bet vairāki simti, tajos orientēties praktiski nav iespējams. Par laimi ražotāji sola, ka drīzumā gaidāma jauna Cybook programmatūras versija, kurā šis un vēl daži defekti noteikti būšot laboti.