Trīs mēneši ar Cybook

Nu jau apmēram mēnešus trīs Cybook tiek lietots itin cītīgi, tāpēc šoreiz – mazliet par saviem iespaidiem.

Cybook dizains – atturīgi elegants un ļoti lakonisks: uz priekšējā paneļa atrodas tikai viena vadības poga. Izmēri, salīdzinājumā ar plaukstdatora vai smartfona izmēriem, ir jūtami lielāki, tāpēc kabatā to nēsāt līdzi nav īpaši ērti, toties displejs reizes divas lielāks par plaukstdatora ekrāna izmēriem. Mazu vilšanos sagādāja tas, ka kontrasts starp tekstu un fonu nebija tāds, kā cerēts vai, pareizāk sakot, ierasts, lasot datora displejā. Teksts nav absolūti melns, arī fons nav ideāli balts, bet drusku iepelēks, līdzīgs visai vidējas kvalitātes papīram. Pagaidām ar to jāsamierinās, jo citas izvēles vienkārši nav – ar elektroniskajās grāmatās izmantoto e-ink displeju ražošanu nodarbojas tikai viena firma. Tieši tāpēc japāņu Sony PRS, ķīniešu HanLin eBook, ukraiņu lBook, amerikāņu Amazon Kindle un franču Cybook ekrāniem vienāda ir gan izšķirtspēja, gan reakcijas ātrums, gan izmēri, gan kontrasts starp tekstu un fonu. Atšķirībā no datoru LCD displejiem e-ink ekrāniem nav iekšējā apgaismojuma, tāpēc, lai Cybook lasītu tumsā, nepieciešams labs mākslīgais apgaismojums. Toties ļoti patīkama lasīšana ir dabiskajā apgaismojumā un pat spožā saules gaismā, kad LCD displeji, lai kādām aizsargkārtām pārklāti, kļūst „akli”. Vārdu sakot, Cybook displejs neko daudz neatšķiras no parasta papīra.

Teksts Cybook ekrānā salīdzinājumā ar to pašu tekstu grāmatā 

Priekšējā paneļa apakšdaļā atrodas liela poga, līdzīga mobilo telefonu vadības sviriņai – ar to iespējams „pāršķirt” lappuses uz priekšu un atpakaļ, pārlūkot bibliotēkas katalogu vai izsaukt citu funkciju izvēlni. Ja elektronisko grāmatu lasot tur labajā rokā, „šķirstīšana” ļoti ērta, vienīgi poga sākumā škiet neierasti stingra. Labajos sānos – četras pogas: pāreja uz mūzikas failu mapi (ar austiņām var klausīties arī mūziku – kvalitāte tikpat slikta kā telefonos), izvēlnes izsaukšana, „solis atpakaļ”, t. i., Escape analogs, faila izdzēšana (ar pašreizējo programmatūru šī poga pagaidām nedarbojas). Labajā pusē – pogas „+” un „–” ar kurām var regulēt skaļumu. Augšmalā – ieslēgšanas un izslēgšanas poga un SD atmiņas kartei paredzētā ligzda. Lejasmalā – mini USB ports un austiņu izeja.

Cybook aprakstā teikts, ka akumulatoru darbības laiks pietikšot vismaz 8000 lappušu „pāršķiršanai”. Iespējams, tas tā ir – ja lasītājs vienkārši nepārtraukti spaida pogu 8000 reižu pēc kārtas. Reālais Cybook darbības laiks bez uzlādēšanas, to lietojot vairākas stundas ik dienas un neizslēdzot, ir aptuveni nedēļa; ja lasīšanas starplaikos izslēdz – mazliet ilgāk, dienas desmit. Akumulatori uzlādējas apmēram stundas laikā – uzlādēt var vai nu no datora USB porta, vai ar tīkla lādētāju, kas nāk līdzi Cybook Deluxe versijai (tā ir krietni dārgāka). Es izmantoju sava smartfona lādētāju, kuram ir mini USB štekeris, kāds derīgs arī Cybook.

Iebūvētā atmiņa – 64 megabaiti, kas ietilpina aptuveni 200 grāmatas. Pagaidām arī vairāk nemaz nav vajadzīgs, jo te jārunā par reti nejēdzīgu Cybook defektu. Proti, bibliotēkas katalogu, precīzāk, tā trūkumu. Grāmatas bez jebkādas sistēmas tiek samestas vienā mapē, tās puslīdz sakārtot nekādi nav iespējams: Cybook tās automātiski sašķiro nevis pēc autoru uzvārdiem, bet pēc grāmatu nosaukumiem (ja faili ir prc formātā, Cybook par faila nosaukumu neliekas ne zinis un grāmatas virsrakstu nolasa no faila metadatiem), ielādēšanas datuma vai failu izmēriem. Un viss. Atsevišķas mapes dažādiem autoriem vai dažādām tēmām izveidot nav iespējams. Līdz ar to bibliotēka pārtop par nesistematizētu grāmatu kaudzi un, ja failu ir nevis daži desmiti, bet vairāki simti, tajos orientēties praktiski nav iespējams. Par laimi ražotāji sola, ka drīzumā gaidāma jauna Cybook programmatūras versija, kurā šis un vēl daži defekti noteikti būšot laboti.

Ar USB kabeli pievienojot Cybook datoram, elektroniskā grāmata failmenedžerī parādās kā vēl viens disks (tāpat kā notiek, iespraužot zibatmiņu), precīzāk, divi diski. Viens – Cybook atmiņai, otrs – atmiņas kartei. Failus Cybook var vienkārši pārkopēt – arī kā zibatmiņā, ar ko Cybook patīkami atšķiras no Sony PRS, kurā nez kāpēc failu pārkopēšana neganti sarežģīta un notiek ar vēl vienas programmas Sony Connect starpniecību. Cybook ekrānā iespējams mainīt šrifta izmērus (pieejami 12 dažādi lielumi), tekstu var treknināt, kas īpaši noder, ja nav pārāk labs apgaismojums, no datora var ielādēt jebkādu citu šriftu. Displeja lejasdaļā ir josla, kas aptuveni rāda, cik liela daļa no grāmatas ir izlasīta. No jauna atverot failu, teksts „atšķiras” tai pašā vietā, kur iepriekšējoreiz pārtraukta lasīšana. Ir arī grāmatzīmes. Lasot svešvalodās, ar diezgan neērtu manipulāciju palīdzību iespējams lietot arī prc formāta vārdnīcas, kuru izvēle gan nav neko liela (vārdnīcas nopērkamas mobipocket.com).

Tālāk – par failu formātiem, kurus „saprot” Cybook. Tajā iespējams lasīt tekstus txt, html, pdf, pdb (grāmatas, kas paredzētas Palm plaukstdatoriem) un, pats galvenais, Mobipocket prc formātos. Arī šajā ziņā Cybook ir krietni priekšā Sony PRS, kurā var lasīt tikai īpaši šai ietaisei sagatavotus lrf formāta failus. Dažādu iemeslu dēļ txt, html un pdf failu lasīšana Cybook ir diezgan neērta – internetā atrodamie txt faili bieži vien tik greizi formatēti, ka Cybook neprot sadalīt tekstu rindkopās (turklāt Cybook nesaprot txt failus, kas rakstīti kirilicā, arī latviešu mīksto un garo burtu vietā parādās jautājumzīmes), sarežģītākas struktūras html failiem mēdz pazust attēli un atsevišķi teksta fragmenti, bet pdf lappuses uz Cybook ekrāna samazinās tik ļoti, ka grūti salasīt tekstu. Taču visus šos citu formātu trūkumus atsver Mobipocket prc formāta priekšrocības. Angliski runājošajā pasaules daļā prc kļuvis par visizplatītāko elektronisko tekstu formātu – prc grāmatas var iegādāties vairākos desmitos interneta grāmatveikalu, no kuriem lielākie – mobipocket.com un fictionwise.com (pieejamo virsrakstu skaits krietni pārsniedz 100 000). Datorā prc formāta grāmatas var lasīt ar Mobipocket Reader programmas palīdzību, kas gan ne ar kādām īpašām kvalitātēm neizceļas. Toties šo pašu Mobipocket Reader ērti var izmantot, lai gandrīz jebkuru no puslīdz populārajiem teksta formātiem (izņemot doc) konvertētu prc grāmatā, turklāt, pieslēdzot Cybook pie datora, Mobipocket Reader uzreiz automātiski sinhronizē savu bibliotēku ar Cybook grāmatu krātuvi. Diemžēl nedz Cybook, nedz Mobipocket Reader nesaprot fb2 formātu, kas ir visizplatītākais interneta krievvalodīgajā daļā, un fb2 konvertēšana par prc ir mazliet ķēpīgāka procedūra.

Nu jau vairs nav šaubu, ka lūzums grāmatizdošanā ir sācies – teksti elektroniskos formātos pieejami krietni ērtāk, ātrāk un lētāk nekā iespiestās grāmatas, kaut gan elektronisko tekstu tirgus apjomu ziņā vēl nekādi nevar mēroties ar iespiesto grāmatu tirgu. Taču, visviens, parādās gluži loģisks jautājums, kuru ne reizi vien esmu uzdevis pats sev. Man ir dators, kura displejā jau daudzus gadus esmu pieradis lasīt. Ir plaukstdators, ko visur var ērti nēsāt līdzi un kura displejs labi piemērots lasīšanai. Galu galā – ja reiz lasīšana pārtapusi bezmaz par fizioloģisku nepieciešamību, bet plaukstdators izlādējies vai atstāts mājās, tramvajā vai stāvot rindā var izlīdzēties ar lasīšanu mana HP iPaq 514 smartfona mazajā 176 x 220 pikseļu ekrāniņā. Ja esmu nodrošināts pret tekstu trūkumu gandrīz jebkurā situācijā, tad kāda velna pēc man vēl vajadzēja tērēt vairāk nekā 200 latu un pirkt Cybook, kas gan daudzējādā ziņā ir itin jēdzīgs daikts, taču pagaidām vēl e-grāmatām piemīt milzums sīku trūkumu, kuri, kopumā ņemot, tomēr krietni spēj pamaitāt lasīšanas prieku? Vai e-grāmatām salīdzinājumā ar datoriem vispār ir kādas priekšrocības?

Pirmkārt, protams, bija gluži saprotama ziņkārība – gribēju tikt skaidrībā, kāpēc visi, kas iegādājušies e-grāmatas, interneta forumos tik vienprātīgi dzied tai slavas dziesmas. Otrkārt, visu līdzšinējo elektronisko daiktu galvenā problēma – īsais darbības laiks komplektā ar nemitīgo nervozēšanu, ka tūlīt, tūlīt akumulatori būs izlādējušies. Patiešām patīkami lasīt, jūtoties neatkarīgam no strāvas avota – un šai ziņā ar e-grāmatu nespēj konkurēt neviens dators. Treškārt, reiz patrāpījās kāds raksts par to, ka cilvēka acs ir adaptēta tieši atstarotās gaismas uztverei. Pamatojums likās gana iepaidīgs ar visādām shēmām un optiskiem aprēķiniem, taču tajā īpaši neiedziļinājos, jo arī paša pieredze apgalvoja to pašu. Proti, cilvēka redze daudz labāk uztver uz papīra iespiestu teksta lappusi nekā to pašu tekstu datora ekrānā, kurā iekšējā apgaismojuma dēļ teksts gan ir kontrastaināks un tīri subjektīvi šķiet ērtāk lasāms, taču tas drīz vien nogurdina acis; līdz ar to, apziņa, cīnīdamās ar nogurumu, spējīga mazāk uztvert. Šāds defekts nepiemīt e-grāmatām, kuru e-ink displejs būtībā ne ar ko neatšķiras no iespiesta teksta lappuses. Vēl tikai varētu vēlēties augstāku izšķirtspēju un jūtamāku melnās un baltās krāsas kontrastu, kas droši vien tiks panākts nākamās ģenerācijas e-ink displejos. Visubeidzot – kāda tīri cilvēciska īpatnība: ja tu lasi datorā, tas tev piedāvā pārāk daudz iespēju nelasīt un vienkārši nosist laiku, klīstot internetā vai uzspēlējot kādu spēlīti. Lasīšana datorā atņem svarīgu literāra teksta īpašību – koncentrāciju tikai un vienīgi uz tekstu. Īstenībā lasīt datorā ir apmēram tas pats, kas mēģināt lasīt grāmatu trokšņainā un ļaužu pārblīvētā vidē. Var, protams, pamanīties atslēgties no pasaules, tomēr, vienalga, apkārtējās ņudzoņas fons ir traucējošs un kaitinošs. E-grāmatā uzmanību var novērst tikai cita grāmata.