No e-lasītāju vēstures. III. Newton, 1993 – 1998

Ja par e-lasītāju uzskata kabatā nēsājamu datoru ar displeju un kādu programmu, kas ļauj lasīt e-tekstu, rodas jautājums – kas tad īsti bija pats pirmais praktiski lietojamais e-lasītājs? Nezinu, vai PsionOrganizer II (1986) kāds izmantoja grāmatu lasīšanai, bet četru rindu displejs tam bija, teksta redaktors – arī, tātad teorētiski tajā grāmatas varēja lasīt, kaut gan astoņdesmitajos gados e-tekstu sameklēšana droši vien bija visai problemātiska

Pieļauju, ka par pašu pirmo e-grāmatu lasītāju var uzskatīt Apple radīto Newton MessagePad (1993) – būtībā pirmo plaukstdatoru, ko ražoja no 1993. līdz 1998. gadam. Tam bija 4.9×3.3″ 16 toņu melnbalts skārienjūtīgs displejs, izšķirtspēja – 480×320. E-tekstu lasīšanai neko vairāk arī nevajag, vismaz – displeja izmēri šķiet lasīšanai piemērotāki nekā pašreizējais plaukstdatoru displeju standarts. Savulaik bija iespēja ar Newton mazliet paspēlēties – sajūsmināja mazie izmēri un skārienjūtīgais ekrāns. Displeja kvalitāte nelikās neko sliktāka kā manam toreizējam Mac PowerBook. E-lasīšana tolaik vēl īsti nenāca prātā, jo nebija, kur ņemt e-tekstus, turklāt Latvijas apstākļiem – tak jau deviņdesmito gadu vidus – Newton likās mežonīgi dārgs.

OpenInkpot projekts

Jau rakstīju, ka Cybook gaidāms programmatūras atjauninājums (nezinu, kā citādi latviski tulkot ROM update). Taču – ne tikai, ir cerīgas ziņas arī no citas puses. Pirms kādiem mēnešiem daži studenti sāka darbu pie OpenInkpot projekta. Tā mērķis – izstrādāt programmatūru e-lasītājiem. Citādi situācija veidojas nejēdzīga – ir Sony PRS, ir AmazonKindle, ir Cybook, ir Jinke utt., visus šos e-lasītājus darbina modificēts Linux, taču esošais programmnodrošinājums ir ārkārtīgi trūcīgs, turklāt ar ļoti ierobežotu funkcionalitāti, bet entuziasti sakarīgākas programmas nevar atļauties radīt, jo lasītājos iestellētā Linux versija, kurai pēc būtības vajadzētu būt open source, mīklainā veidā izrādās slēgta sistēma (kāds tam pamats – netiku skaidrībā). Vēl absurdāk – pašiem pirmajiem Cybook piemita daži traucējoši gļuki, tāpēc jau decembrī Bookeen izlaida “ielāpu” ar labojumiem, taču pat to nebija iespējams lejuplādēt no Bookeen saita – “ielāpu” varēja dabūt tikai pēc sarakstīšanās ar ražotājiem – tik cītīgi tas tika sargāts. Situāciju iespējams mainīt, par ko liecina pieredze ar iRex iLiad, uz kuru jau portētas vairākas programmas, tostarp FB Reader, kas ir labākā Linux grāmatu lasīšanas programma (ir versija arī Windows, taču tā tomēr zaudē salīdzinājumā ar CoolReader vai AlReader).

Tāpēc OpenInkpot projekta ietvaros tiek izstrādāta alternatīva atklātā operētājsistēma, kas būtu derīga visiem e-lasītājiem. Tā jau spējīga darboties uz lBook v3, tuvākajos plānos – portēt OpenInkpot linuksu arī uz Cybook un Sony PRS. Pats interesantākais – ja pareizi sapratu, iestellējot e-lasītājā OpenInkpot radīto operētājsistēmu, oriģinālā nebūt netiek izdzēsta – ieslēdzot lietotājs varēs izvēlēties, kuru no abām izmantot. Kas visā šajā padarīšanā vieš vislielākās cerības – projekts ieguvis Google finansiālu atbalstu. Tuvāk par OpenInkpot idejām un plāniem te un te. Ja projekts patiešām realizēsies, e-lasītāji funkcionalitātes ziņā pakāpsies krietni uz augšu. Tas, protams, no lietotāja skatpunkta. Ražotājiem noteikti ir cits viedoklis.

No e-lasītāju vēstures. II. Franklin eBookman, 1999 – 2002

1999. gadā parādījās viens no pirmajiem e-lasītājiem – Franklin eBookman, kas izskata un arī funkciju ziņā stipri atgādināja PalmPilot plaukstdatorus, kas tolaik dominēja šajā sfērā. Franklin vairāk zināms kā elektronisko vārdnīcu, tulkotāju un enciklopēdiju ražotājs un, atšķirībā no pārējiem e-lasītāju pionieriem, joprojām nav bankrotējis.

eBookman melnbaltais skārienjūtīgais displejs bija mazliet lielāks nekā Palm; dažiem modeļiem bija papildus apgaismojums lasīšanai tumsā. Operētājsistēma – FranklinOS, kas pieļāva instalēt īpaši šai OS radītas programmas. Tādas arī tika izstrādātas, tiesa, nedaudz; svarīgākais – tika radīta MobipocketReader versija, kas piemērota FranklinOS. Citādi – eBookman saprata tikai txt un html, bet bija arī savs specifisks formāts – šīs grāmatas varēja – un joprojām var – iegādāties Franklin vietnē (tātad Sony un amazon.com ideja par e-lasītāju kā tirdzniecības terminālu nepavisam nav jauna un oriģināla; šķiet, eBookman vienkārši parādījās pārāk agri). Vēl ar eBookman varēja klausīties mūziku, izmantot to kā diktofonu, tajā bija organaizers, ko varēja sinhronizēt ar Outlook. Atmiņa dažādiem modeļiem 8 – 16 mb, paplašināma ar MMC kartēm. Tātad eBookman bija plaukstdatora un e-lasītāja krustojums ar orientāciju uz e-lasīšanu. Tas barojās no divām pirkstiņbaterijām. Pirmajiem modeļiem, mainot baterijas, visa atmiņā esošā informācija tika pazaudēta. Cena gan bija itin pievilcīga – ap 180 dolāriem. Lai arī 2002. gadā eBookman ražošana tika pārtraukta, tie joprojām tiek pirkti un pārdoti eBay (cik esmu manījis – parasti ap 70 – 80 dolāriem), arī mobileread forumos lāgiem uzpeld tēmas, kurās tiek apspriests eBookman. Tas arī saprotams – ja tiek meklēts ļoti lēts un vienkāršs e-lasītājs, eBookman nepavisam nav sliktākā izvēle.

e-tekstā – e-rakstu Ainārs

Delfu elektronisko tekstu grāmatbodē e-raksti iegādajamas (dažas arī lejuplādējamas bez maksas) elektroniskās grāmatas latviešu valodā. Tiesa, ja salīdzina ar amazon.com simt tūkstošiem elektronisko grāmatu, e-rakstu klāsts liekas ļoti pieticīgs, arī no formātiem pārsvarā tikai pdf, tomēr tā ir vienīgā vietne, kur nopērkami latviešu autoru teksti, tostarp arī ar autortiesībām aizsargātie, bet e-rakstu Ainārs – vienīgais cilvēks, kurš Latvijā ar šo vietējiem apstākļiem pagalam nerentablo padarīšanu mēģina nodarboties. Ainārs piekrita uzrakstīt e-tekstam mazliet par e-rakstu pieredzi. 

 

e-rakstu Ainārs par e-rakstu izdevniecības rašanos un attīstību:

Reiz „Dienā” izlasīju Paula Bankovska rakstu par elektroniskajām grāmatām. Rakstā izteiktās atziņas neizgāja no prāta. Tas varēja būt ap 2001. – 2002. gadu, bet varbūt pat agrāk.

2003. gada pavasarī sapratu, ka gribu izveidot elektronisko grāmatu izdevniecību. Bet kāpēc?… Nu, varbūt varēs labi nopelnīt. Rudenī jau biju sagādājis datoru, skeneri, vēl šo to, un kopā ar programmētāju sākām būvēt „Erakstu” ēku. Sākumā gribēju tai ēkai likt nosaukumu „Raksti”, bet domēns raksti.lv jau bija aizņemts, bet raksti.com negribēju izmantot, jo ap to laiku – tā spriedām – uz com. vietām ne visi latviešu datoru lietotāji ietu.

Ka jāsāk ar bezmaksas e-grāmatu publicēšanu, tas arī bija skaidrs. Lieta diezgan sarežģīta, jāizmēģina iesākumā tā vienkāršāk, lai neapdedzinātos.

Bet vai mūsu rakstnieki gribēs publicēt savus darbus bez maksas?…

Jāsaka, ka tagad varu vien pabrīnīties par savu drosmi un dullumu. Apzvanīju tos ievērojamākos. Neatteica!! Rakstnieki jau ir jūtīgi ļaudis, un viņi saprata, ka nāku pie viņiem bez viltus un ar labiem nodomiem. Saltāki vēji gan vienbrīd uzpūta no AKKA/LAA puses, bet arī tie profesionāļi ātri saprata, ka nedaru neko sliktu. Tajā laikā bij mazs skandāliņš radies, literātūras un filozofijas portālam „Satori” publicējot bez atļaujas Jāņa Elsberga dzejoļus. „ Satori” ir labs portāls, bet šo viņu – tolaik iesācēju! – kļūdu ņēmu vērā, un neko bez atļaujas nepublicēju. Rakstnieki saprata, ka būtībā viņus reklamēju, un tāpēc bija ar mieru atļaut publicēt viņu darbus elektroniski bez maksas. Vienu principu gan ievēroju: nepublicēt elektroniski – par velti – to, kas vēl nav iztirgots papīra grāmatnīcās.

2004. gada beigās tika atvērta „Erakstu” maksas daļa, jo bezmaksas skaitļi rādīja, ka „Erakstos” publicētās grāmatas lasa diezgan daudz. Jā, lietoju šo vārdu „lasa”, jo domāju, ka no papīra grāmatām lielu daļu tikai ieliek plauktā, neizlasot, – tās tiek daudz dāvinātas, bet neizlasītas.

Bet … Par maksu e-grāmatas pirka ļoti, ļoti maz. Tīmeklī taču ir tādi Leiputrijas kalni no bezmaksas tekstiem, – kāpēc maksāt?…

Un tomēr – e-grāmatas tika pirktas. Sāku domāt, ka jāpievienojas tādai vietnei, kuŗu apmeklē daudzi, tad rastos vairāk cienītāju arī maksas e-grāmatām. Uzrunāju dažus lielākus portālus. Neviens neteica „nē”, bet kaut kādu iemeslu dēļ „Erakstus” pie sevis tomēr neņēma. Uz „Delfiem” nebiju gājis, neuzdrošinājos. Tas ir Latvijas portāls Nr.1, tie jau nu gan ar tādu sīkulīti nerunās.

Bet tad, kādā jaukā dienā, tomēr sadūšojos un aizgāju uz Delfiem. Un – viņi zibenīgi saprata, ka jātaisa kopēja lapa – DELFI grāmatnīca.

Lai gan apgrozījums joprojām ir ļoti mazs, esmu pārliecināts, ka šis ir vislabākais veids, kā pārdot grāmatas. Tas notiek ātri, ērti, lēti. Ja arī kāds savienojums neizdodas (nav derējusi datora konfigurācija, tīmekļa pieslēgums, paša pircēja kļūdaina rīkošanās, u.c.), pircējs atraksta par ķibeli, un nekad neviens no tiem, kas man uzraksta, bez savas nopirktās e-grāmatas nav palicis.

Ja kāds grib, lai viņa grāmatu atvērtu – iesūktu savā datorā vai e-grāmatu lasītājā (lasīklī) vairāk lasītāju, publicējot grāmatu „Erakstu” bezmaksas daļā, tad varam vienoties arī tā, ka šis „kāds” samaksā publicēšanas izdevumus (kas nav lieli) un tad viņa grāmata tiek lasītājiem bez maksas.

Bezmaksas „bestsellers” ir Latviešu-Lībiešu-Angļu sarunvārdnīca, kas ir lejuplādēta jau vairāk nekā 9600 reižu, un par to nebeidzu vien brīnīties. Lieta tāda, ka skaitītājs nepieskaita klāt to atvēršanu, kas notiek no vienas IP adreses vairāk reižu, un tas nozīmē, ka tik tiešām šai grāmatiņai ir tie 9600 cienītāju bijuši. Turklāt – gluži tāpat ir ar bibliotēku datoriem; tur no viena datora varbūt e-grāmatu atveŗ simti, bet skaitītājs pierēķina klāt tikai 1 reizi. Par lībiešu grāmatiņu man pat ir zvanījuši (!) no Vācijas. Līdzīgi nākotnē „Eraksti” varēs palīdzēt latviešu valodas cienītājiem visā pasaulē. Varēs arī ieviest norēķinus ar kredītkarti, jo patlaban „Erakstu” e-grāmatas var nopirkt tikai Latvijā.

Ar vārdu sakot, „Erakstus” var attīstīt un uzlabot.

Izmantojot izdevību, no visas sirds pateicos mūsu rakstniekiem un autortiesību mantiniekiem, kuŗi ir man uzticējušies. „Eraksti” dara un darīs visu iespējamo, lai viņu darbus lasītu vairāk.

Ja ir kas sakāms, uzrakstiet man „Sarunās” vai uz eraksti@delfi.lv

Sony PRS un AmazonKindle salīdzinājums

Uzdūros ļoti sakarīgam Sony PRS un AmazonKindle salīdzinājumam (angliski). Lai arī jau pavecs (publicēts 01.01.2008 – acīmredzot autors Jaungada naktī izklaidējies ar e-lasītāju testēšanu), tas joprojām uzmanības vērts. Atšķirībā no daudziem citiem šāda veida apcerējumiem, te autors pēc gariem pārspriedumiem nenonāk pie pārsteidzošā secinājuma, ka abiem e-lasītājiem ir vienādi ekrāni, bet gan patiesi koncentrējas uz svarīgām atšķirībām, īpašu uzmanību pievērsdams e-lasītāju “uzpildīšanai” ar legāli iegādājamu saturu.

Izlasīju – un kārtējo reizi sapratu, ka, nopirkdams Cybook, esmu izdarījis pareizo izvēli, jo Sony un īpaši Amazon sagudro visnejēdzīgākos šķēršļus, lai lasītājs nevis mierīgi pārkopētu failus no sava datora e-lasītājā, bet gan pirktu grāmatas no Sony vai Amazon.

No e-lasītāju vēstures. I. Cybook priekštecis, 2004

Pašreizējā Cybook pilns nosaukums ir Cybook Gen3. Trešais tāpēc, ka 2004. gadā parādījās pirmais Cybook – e-lasītājs, kas atgādināja līdz galam neizstrādātu planšetdatoru, kura dabiskais stāvoklis – ar vertikāli savērstu ekrānu. Displejs – 10” krāsains, skārienjūtīgs LCD ar 800×600 izšķirtspēju, operētājsistēma – WinCE 3.0, svars – ap kilogramu. Lielākais pluss – atšķirībā no visiem citiem tobrīd esošajiem e-lasītājiem, tostarp arī SonyLibrie, pirmā e-lasītāja ar e-ink displeju, kas tikko bija parādījies (to gan tirgoja tikai Japānā), Cybook saprata praktiski visus e-tekstu formātus, jo bija aprīkots gan ar MobipocketReader, gan ar uBook. Lielākais trūkums – akumulatoru darbības laiks, tikai trīs līdz piecas stundas. Cybook maksāja vairāk nekā 700 dolāru (tātad jūtami lētāk nekā planšetdatori, bet dārgāk kā plaukstdatori), bet jau nākamajā gadā cena tika samazināta līdz 400. Tajā varēja ievietot WiFi karti, ar kuru pievienoties internetam; tāpat, pateicoties WinCE, varēja darboties ar Office failiem. Gluži loģiski, ka šāda ietaise tā arī neieviesās, jo salīdzinājumā ar planšetdatoru tam, izņemot cenu, nebija itin nekādu priekšrocību. Ar e-lasītājiem apmātie ļauži eBay meklēja daudz lētāko Rocket eBook, kura ražošana jau labu laiku bija pārtraukta, bet tas joprojām fanu vidē tika uzskatīts par veiksmīgāko e-lasītāju, citi lasīšanai izmantoja plaukstdatorus. Publikas attieksmi pret pirmo Cybook uzskatāmi demonstrē kāda apskata virsraksts: Skip The Cybook eBook, Buy A Pocket PC. Pēc tam Cybook ražotājs Bookeen pagaisa – likās, uz visiem laikiem, kamēr pagājušā gada beigās gluži negaidīti parādījās Cybook Gen3.

fb2 –> prc

Jau rakstīju par dažām ķibelēm, kas ar ko nākas saskarties, lietojot Cybook. Viena no lielākajām problēmām – Cybook nesaprot fb2 formātu, kas interneta krievvalodīgajā daļā pārtapis par e-tekstu standartu. Protams, pastāv programma BookDesigner, kas paredzēta, lai konvertētu praktiski no jebkura uz jebkuru formātu. Programma patiesi universāla, izņemto to, ka man tā arī neizdevās viņu piespiest korekti konvertēt fb2 uz prc, kaut gan arī šāda funkcija tajā it kā paredzēta. Visu citu BookDesigner paveic lieliski, taču fb2 uz prc – ne par ko. Cita izeja – ja pastāv fb2, tas nozīmē, ka kādā e-tekstu bibliotēkā noteikti sameklējams arī tas pats fails rtf formātā, kuru savukārt uz prc konvertē MobipocketReader. Vai, ja rtf neizdodas atrast, fb2 uz rtf vienā mirklī konvertē BookDesigner. Taču te atkal jauna klizma – man nesaprotamu iemeslu dēļ Cybook lielāko daļu no prc failiem, kas iegūti, konvertējot no rtf, rāda mazliet deformēti – kreisajā pusē brīvā mala ir reizes trīs lielāka nekā parasti. Sīkums, bet kaitinoši – līdz ar to displejā uzreiz redzams mazāks teksta daudzums un biežāk nākas spaidīt lappušu pārškiršanas pogu. Jau tāpat Cybook nav iespējams tekstu lasīt reālā pilna ekrāna režīmā kā ierasts plaukstdatorā. Puscentimetru platās “lappušu” baltās malas gan izskatās eleganti, bet īstenībā nemaz nav vajadzīgas. Taču ar to vēl varētu samierināties. Nejēdzīgākais ir tas, ka no rtf failiem MobipocketReader uz prc failu nepārceļ satura rādītāju. Tāpēc, ja grāmatā vajag atrast kādu noteiktu vietu, nākas līdz apnikumam mīcīt lappušu pāršķiršanas pogu vai izmantot Go to… funkciju, kas arī nav ērtākais un ātrākais ceļš. Interesantākais, ka zemsvītras piezīmes ar visiem hiperlinkiem uz prc gan pārceļo, bet satura rādītājs ne. Izeju atrast var arī šeit – ņemt palīgā MobipocketCreator, bet katras grāmatas pārtaisīšana un satura rādītāja hiperlinku izvietošana ir tik apnicīga un ķēpīga padarīšana, ka ar to nodarboties nav ne mazākās patikas. Cits variants – fb2 konvertēt uz html, ko Cybook saprot, taču arī tādā gadījumā lāgiem gadās problēma problēmas galā.

Laimīgā kārtā uzdūros mazai programmiņai fb2 to Mobi. Programma pagaidām ir pagalam jēla, vispār bez jebkāda interfeisa, tomēr savas funkcijas pilda, gan ar noteikumu, ja fb2 fails ir korekts, t.i, pareizi aizpildītas metadatu ailes. Autors raksta, ka turpina programmu pilnveidot un drīzumā tā spēs apstrādāt arī nekorektus fb2 failus, ar kādiem pilns internets. Lai konvertētu fb2 uz prc, jāuzklikšķina uz konvertējamā faila ar labo peles taustiņu, Open with –> fb2mobi, izlec melnais dos logs, kādu brīdi fails konvertējas, zibinās neizprotami paziņojumi, bet gala rezultātā tiek iegūts mobi fails, kura paplašinājums pirms pārkopēšanas uz Cybook gan jāpārdēvē par prc. Ir viss – gan ilustrācijas, gan satura rādītājs, gan zemsvītras piezīmes, gan teksta formatēšanas elementi.

Kā lai viņu nokrustī?

Bildē redzami seši verķi:

 

No kreisās uz labo: Cybook, Sony PRS, iRex iLiad, AmazonKindle, The Jinke, lBook. Visi patlaban tiek aktīvi ražoti un aizvien aktīvāk tirgoti. Bet tagad jautājums: kā lai šos verķus pareizi nokrustī latviski? Cik manīts, latviešu valodā pagaidām e-tekstu sfēra ir pagalam trūcīga, un nedz Cybook, nedz Sony PRS, nedz AmazonKindle apzīmējuma, kuru uzreiz saprastu cilvēks, kam par šīm ietaisēm minimāla nojausma, gluži vienkārši nav.

Ja par orientieri izvēlamies angļu valodu, bez liekas domāšanas var izmantot gatavos paraugus – eReader vai eBook. Cik manīts, angļu valodā aizvien vairāk tiek lietots eReader, ar eBook biežāk apzīmējot nevis ietaisi, ar kuru tiek lasīts, bet gan failu, kas tiek lasīts. Tas liekas gluži pamatoti, jo ebook – tas ne tuvu vairs nav tikai parasts txt, doc vai rtf fails ar grāmatas tekstu. Elektroniskā grāmata var būt specifisks faila formāts, kas radīts un tiek lietots tikai un vienīgi grāmatas lasīšanai kādā šim nolūkam paredzētā programmā (tādi ir, teiksim, prc un fb2, kas jebkādam citam nolūkam nav izmantojami). Šādi formāti ietver ne tikai tekstu, teksta formatēšanas paņēmienus un ilustrācijas, bet arī metadatus, kas paredzēti tieši e-grāmatu kataloģizēšanai. Tāpat elektroniskā grāmata var būt, piemēram, exe fails, kurā ietilpst vairāki html un attēlu faili un kuru palaižot grāmatu iespējams lasīt, izmantojot interneta pārlūka līdzdalību. Kaut arī reti, šādas exe formātā izveidotas grāmatas joprojām sastopamas. Vēl elektroniskā grāmata var būt arī kā multimedijs, kurā ietilpst teksts, bildes, video, mūzika. Tāpēc, manuprāt, būtu prātīgi e-grāmatas jēdzienu atvēlēt tekstam, kurš tiek lasīts.

Savukārt ietaise, ar kuru (vai kurā) tiek lasīts, varētu būt e-lasītājs. Gan paredzu itin loģiskus iebildumus. Proti, ja reiz lasītājs no sākta gala ir bijis cilvēks, kurš lasa, tad kas šādā gadījumā būs e-lasītājs? Robots, kurš lasa, un cilvēka kā lasītāja līdzdalība te nemaz nav vajadzīga? Veidojas maza, bet nepatīkama jēgas pārbīde. Lasītājs tomēr ir apzīmējums, kuram jau nostabilizējies nepārprotams jēdzieniskais lauks, un nebūtu īsti prātīgi tagad šo jēdzienisko lauku deformēt ar nozīmēm, kas radikāli atšķiras no lasītāja sākotnējās nozīmes. Jau manīts filoloģiski apmātu ļaužu jaundarinājums – e-nolasītājs, bet man no tā mati slienas stāvus. Jau lasītājam pieķibinātais “e” komplektā ar defisi ir pretrunā ar valodas dabu – un tad tur vēl kabināt klāt priedēkli, kas jēdzienu padara grūti izrunājamu un tātad praktiski nelietojamu? Pasargdies.

Tāpat man ļoti nepatīk šī piekabe – “e-”. E-grāmata un e-lasītājs – izklausās pēc žagošanās pirms katra vārda, turklāt reālā izruna nekādi nesaskan ar rakstību, jo runājot “e” gribot negribot pastiepjas kā “ē”. Tad vēl sasodītā defise, kas vispār ir kaut kāds nelatvisks draņķis. Rakstīt bez defises – kā angļu ebook un ereader? Nezinu, cik loģiski tas ir angļu valodā, bet latviski – egrāmata un elasītājs – ir galīgs murgs. Ir skaidrs, ka pēc “e” jābūt pauzītei un tā ar kaut ko ir jāapzīmē. No otras puses, ja reiz puslīdz ieviesies e-pasts, visiem ir skaidrs, ko tas nozīmē, un neliekas, ka tas īpaši maitātu valodu, kāpēc gan nevarētu būt arī e-lasītājs un e-grāmata?

Vārdu sakot, mans piedāvājums:

e-lasītājs – daikts, ar kura palīdzību tiek lasīta e-grāmata un kura galvenā funkcija ir tieši grāmatu lasīšana. Datoru, plaukstdatoru, telefonu, iPod’u, GPS navigatoru, mūzikas atskaņotāju utt. gan var izmantot grāmatu lasīšanai, bet tā nav to galvenā funkcija.

e-grāmata – elektronisks teksts, visviens, cik lielā mērā tas formatēts un kādā formātā, kas paredzēts lasīšanai datorā, smartfonā, e-lasītājā utt. Starp e-grāmatu un e-tekstu atkarībā no lietošanas konteksta gan var būt atšķirības, taču praktiski un sarunvalodā tie ir sinonīmi.

Pagaidām citu vērā ņemamu ideju man nav, bet šajā sfērā tiek ļoti gaidīti komentāri. 

Vēl viens e-lasītājs: Read&Go

Process nudien ir sācies un attīstās straujos tempos. Teju vai katru nedēļu parādās ziņas par kārtējo e-lasītāju. Šoreiz – franču Read&Go. Tas gan pagaidām nav paredzēts  plašai publikai – ir sākusies tikai tā testēšana, ar ko nodarbojas 150 ļauži. Read&Go tiek tiek pozicionēts ne tik daudz kā grāmatu lasītājs, cik laikrakstu termināls, ar kura starpniecību pie lasītāja nonāks piecas lielākās Francijas avīzes (Le Monde, Le Parisien, Les Echos, L’Equipe, Télérama). Taču noprotams, ka Read&Go varēs izmantot arī grāmatu lasīšanai. Displejs – e-ink, pieslēgums caur 3G mobilo tīklu, atmiņa – 1 gb. Tas arī viss, kas teikts preses relīzē. Nav norādīti nedz displeja izmēri, nedz operētājsistēma, nedz citi tehniskie parametri, nedz arī tas, vai 3G modēms jau ir iebūvēts. Pēc bildes spriežot, displejs ir jūtami lielāks nekā Sony PRS, Cybook un AmazonKindle. Iespējams, Read&Go ir tas pats iRex iLiad, tikai mazliet citā skatā un ar citu funkcionalitāti. Šā vai tā, bet nesenās prognozes apstiprinās – e-lasītājs, iesaistoties lielajiem spēlētājiem, no “tikai dzelža” tiecas pārtapt tirdzniecības terminālā.

Papildināts 19.04.2008. Izrādās, Read&Go patiesi ir tas pats iRex iLiad ar 8,1 collu skārienjūtīgu displeju. iLiad WiFi modulis jau ir iebūvēts – ja e-lasītājs atrodas WiFi uztveres zonā, avīze tiek “saņemta” caur WiFi; ja ne – nepieciešams ārējais 3G modēms. Kā tas darbojas – video skatāms te (franču valodā). Pagaidām iespaids diezgan nejēdzīgs – avīze viens pret vienu tiek pārcelta uz ekrāna, it kā būtu aizmirsta gan ziņu portālu, gan RSS ziņu pieredze, un, ja vēl atcerās iLiad īso darbības laiku, rodas pamatotas šaubas par šādas ietaises dzīvotspēju. Tādā gadījumā labāk izvēlēties kādu no ultraportatīvajiem datoriem.

lBook šepat blakus Igaunijā

Intereses pēc papētīju, kā iespējams iegādāties ukraiņu lBook eReader V3, kas, manuprāt, lai arī ir ķīniešu HanLin eBook klons, tomēr funkcionāli patlaban ir vissakarīgākais e-lasītājs (cita lieta – ir lasīts par tā tehniskajām problēmām, kas Eiropā var kļūt nepārvaramas, jo vēl pavisam nesen nebija ne mazākās skaidrības par ukraiņu garantijām – ja verķis samaitājas, tad ar remontu nāksies ķimerēties pašam, ilgi gaidot pasūtītās rezerves daļas, kuras var arī neatsūtīt). Pagājušogad, kad pirku Cybook, visupirms ilgi svārstījos starp Sony PRS un lBook. Sony – kvalitāte, bet pieticīgs funkciju un atbalstāmo formātu klāsts, lBook – lietošanas ērtums komplektā ar jebkādu garantiju trūkumu, ko vēl jo aktuālāku dara ražotāju pieticīgā pieredze, turklāt tobrīd lBook internetā nopirkt nebija iespējams. Tāpēc, kad novembrī pie apvāršņa parādījās Cybook, kas it kā iezīmēja vidusceļu starp Sony un lBook, bez garas šaubīšanās izvēlējos to, kaut arī Cybook izmaksāja dažus desmitus latu dārgāk (tiesa, Sony var pirkt eBay un ar pārdevēju mēģināt vienoties, lai tas e-lasītāju pārsūta kā gift, – tad nav jāmaksā nodokļi un sanāk pavisam lēti).

Laiki mainās, un, izrādās, lBook nu nopērkams ne tikai Eiropā, bet šepat blakus – igauņu internetbodē iscriptum. Cena – 289 eiro plus pārsūtīšana ap 14 eiro. Turpat iegādājams ūdens necaurlaidīgs apvalks, kas noderēs lasošiem ceļotājiem, un ar baterijām barojams uzkabināms gaismeklis lasīšanai tumsā (par kuru lasītas vissliktākās atsauksmes). Un, kas arī nav mazsvarīgi, Eiropas Savienībai iscriptum piedāvā arī garantijas.

Vēl – arī HanLin eBook vairs nav jāpasūta no Ķīnas, jo to lidz ar Cybook un iRex iLiad pārdod spāņu internetveikals Apollo XXI. Tur gan tas tiek tirgots, nez kāpēc nomaskēts par Apollo V3 R2, bet tas pats HanLin vien ir; cena – 325 eiro. Salīdzinājumam Cybook – 350 eiro, iLiad – 649.

Latvijā, cik man zināms, e-lasītāji nekur nav nopērkami.