AlReader – programma lasīšanai plaukstdatoros un smartfonos

Lasīšanai plaukstdatorā vai smartfonā nav mazums programmu, starp kurām izvēlēties sev piemērotāko – HaaliReader, μBook, iSilo, MobipocketReader, MicrosoftReader, vēl citas mazāk izplatītas, Symbian smartfoniem – QReader. Taču AlReader šajā kompānijā praktiski ir ārpus konkurences un vienīgā, kas pārspēj klasisko HaaliReader – ne tik daudz lietošanas ērtuma, cik funkcionālās daudzveidības ziņā. (Jāprecizē, ka AlReader ir divas versijas, kas nosaukumā gan atšķiras ar vienu burtu, bet iespēju ziņā starpības nekādas: bezmaksas AlReader un maksas AllReader. Pirmajai interfeiss tikai krievu valodā, otrajai – angļu.)

AlReader paredzēts plaukstdatoriem ar WindowsMobile operētājsistēmu(PocketPC 2002, WM 2003 un WM 2003 SE, WM 5, WM 6 Classic, Professional, Phone Edition, MS Smartphone 2002, 2003, 2003 SE, WM Smartphone 5), ir versija arī WindowsCE, sākot ar 4.20 (starp citu, ar AlReader var lasīt arī Cowon videoatskaņotājos, kuros ir WinCE, - un, cik dzirdēts, Cowon nepavisam neesot no sliktākajiem e-lasītājiem), piemērots jebkādas izšķirtspējas displejiem. Nesen parādījās arī AlReader galddatoriem, taču, manuprāt, pagaidām programma īsti vēl nav pārdomāta, jo tajā pārāk daudz tiešā ceļā pārcelts no plaukstdatoriem paredzētās versijas. Kaut gan – galddatorā prc formāta tekstiem man krietni jēdzīgāks liekas AlReader, nevis “oficiālais” MobipocketReader (vienīgā nelaime – programmas interfeiss ir krievu valodā, un datoros, kuros RegionalSettings ir latviešu valoda, uzstādījumos parādās ķeburi, un pat MS AppLocale neko nespēj līdzēt).  

AlReader pamatā orientēts uz fb2, html, txt failu lasīšanu, taču saprot arī rtf, prc, tcr, doc, odt, sxw, abw, zabw un pat docx formātus, bet – rāda tikai tekstu, bez ilustrācijām un sarežģītākiem formatēšanas elementiem.

 

Īstenībā no plaukstdatora lasīšanas programmas neko daudz nevar prasīt. Lai būtu reāla pilnekrāna režīms (grēka lieta mazo displeju aizņemt vēl ar lasīšanas laikā nevajadzīgu rīkjoslu, lappušu baltajām malām vai vispār kaut kādiem bezjēdzīgiem noformējuma elementiem). Lai būtu pietiekoši plašs formātu atbalsts. Lai ērti šķirtos lappuses. Lai šriftu varētu regulēt atbilstoši savām redzesspējām un pēc savas gaumes un patikšanas. Vēl – lai varētu pagriezt displeju pa 90 vai 180 grādiem (gadījumā, ja lasīšana patīkamāka liekas horizontāli pavērstā ekrānā vai arī attiecīgajam daiktam vadības pogas izvietotas tā, ka ērtāk lasīt, to turot ačgārni), varētu izmanot grāmatzīmes, būtu meklēšana. Tas viss jau labu laiku kļuvis būtībā par jebkuras lasīšanas programmas standartu un, pats par sevi saprotams, pieejams arī AlReader. Gluži loģiski rodas jautājums – kas tad īsti ir tas, kas AlReader atšķir no citām lasīšanas programmām?

AlReader plaukstdatora DellAximX30 un smarfona HP iPaq 514 displejā

Tie ir bezgala daudzi sīkumi un nianses. Šķiet, programmas autors paredzējis visneiedomājamākās lasītāju kaprīzes, AlReader uzstādījumos ietverot iespējas tās realizēt. Man 90% no šīm iespējām nav vajadzīgas, taču citam droši vien galīgi nesvarīgi liksies tie 10%, kuru dēļ es AlReader uzskatu par labāko lasīšanas programmu. Tiesa, līdz ar to uzstādījumi saveidojušies diezgan piņķerīgi un ar pirmo piegājienu to īpatnējā loģika – bet tā patiešām ir loģika, nevis loģikas deformācija – uzreiz nepieleks, tomēr ir vērts veltīt pusstundu AlReader apguvei.

Īpaši pievilcīgas man šķiet globālās grāmatzīmes. AlReader izmanto divu veidu grāmatzīmes – parastās un globālās. Globālās nozīmē to, ka lasītājs no jebkuras grāmatas var “atšķirt” vajadzīgajā vietā citu grāmatu, ja tajā ielikta globālā grāmatzīme, – un tūlīt ar šīs pašas funkcijas palīdzību atgriezties atpakaļ. Lasot daiļliteratūru, tam, protams, nav liela jēga, bet, ja gadās lasīt zinātnisko vai tehnisko literatūru, kad bieži nepieciešams bezmaz paralēli lasīt vairākus tekstus par vienu tēmu, globālās grāmatzīmes izrādās ārkārtīgi ērta padarīšana. Bez tam tekstu var arī iezīmēt dažādās krāsās; arī šīs iezīmētās vietas saglabājas kā grāmatzīmes.

Vēl kāda funkcija, kādu neesmu manījis nevienā citā lasīšanas programmā, – citātu saglabāšana. Proti, ja nepieciešams saglabāt kādu teksta fragmentu, tas nebūt nav jākopē, pēc tam jāaizver AlReader, jāatver PocketWord, jāiekopē tajā un atkal jāver vaļā AlReader. AlReader ir komanda, ar kuras palīdzību iezīmētais teksta fragments automātiski tiek saglabāts atsevišķā failā, turklāt, ja tas liekas vajadzīgi, no dažādiem tekstiem izkopētie citāti tiek saglabāti dažādos failos. Pie katra citāta automātiski pievienojas saite uz attiecīgo failu un norāde, kurā vietā citāts meklējams tekstā. Ja ir vēlēšanās, pirms saglabāšanas citātu var papildināt ar saviem komentāriem.

Ļoti veiksmīgi – kā maksimāli informatīva – realizēta stāvokļa joslas ideja. Stāvokļa josla (nezinu, kā citādi šai gadījumā tulkot status line vai строка статуса) ir rinda displeja apakšdaļā, kas rāda informāciju par lasāmo tekstu. Attēlā no kreisās uz labo: cik daudz no grāmatas kopapjoma izlasīts – procentos un nosacītajās lappusēs; līnija, kas šos procentus atveido grafiski; brūnganais punkts līnijas vidū vienlaikus rāda akumulatora lādiņu; tas pats procentos; pulkstenis. (Vēl iespējams profila kārtas numurs un nodaļas virsraksts.)

Jebkuru no šiem elementiem vai tos visus uzstādījumos var novākt. HP iPaq 514 mazajā 176 x 220 displejā stāvokļa josla man liekas traucējoša, tāpēc esmu atstājis tikai līniju, kas grafiski atveido izlasīto lappušu daudzumu un akumulatora lādiņu:

Lasot svešvalodās, kopā ar AlReader var izmantot arī vārdnīcas – Lingvo, Dict vai Slovoed. Lietošana ir vienkārša – jāiezīmē meklējamais vārds un pēc tam ar komandu var izsaukt tulkojumu no vārdnīcas. Reiz pamēģināju ar Lingvo – meklēšana likās pārmēru gausa, bet tā droši vien nevis AlReader, bet smagā Lingvo un pavārgā DellAxim vaina.

Vēl dažas iespējas, kuras neizmanotoju. Skārienzonas – AlReader uzstādījumos displeju iespējams sadalīt trīs, sešās vai deviņās daļās/zonās un pieskārienam katrai no šīm zonām piekabināt jebkuru komandu. Teiksim, sadalīt trīs zonās: ar pirkstu vai irbuli pieskaroties displeja augšdaļai, atšķiras iepriekšējā lappuse, apakšdaļai – nākamā, vidusdaļai – notiek pāreja uz/no pilnekrāna režīmu. Man šī iespēja neliekas īpaši svarīga, bet var jau būt, ka dažam citam tā noder. Kolontituls – displeja augšmalā norādīts grāmatas autors, nosaukums vai nodaļas virsraksts. Liekas, tā ir tīri dekoratīva funkcija, jo, ja cilvēkam nemitīgi vajag pārliecināties, ka grāmata, kuru viņš lasa, patiešām ir tā pati, kuru viņš grib lasīt, tas jau kaut ko liecina par viņa īpatnējo apziņas stāvokli. Kolontitulus atslēdzu pavisam, lai neaizņem vietu. Katram faila formātam iespējami atsevišķi uzstādījumi – 99% grāmatu lasu fb2 vai prc formātā, kur šī funkcija ir pilnīgi nevajadzīga. Profili – teksta noformējuma uzstādījumus var saglabāt un lasīšanas laikā mainīt profilus; šāda iespēja liekas itin noderīga dažādos apgaismojumos. Teksta automātiskā ritināšana – tekstu var ne tikai “pāršķirt”, bet arī noteikt ātrumu, kādā tas automātiski slīd pār ekrānu. Automātiskā ritināšana vispār man liekas patoloģija, bet, ja reiz tāda iespēja paredzēta gandrīz visās lasīšanas programmās, acīmredzot ir gana daudz ļaužu, kas lasa šādā manierē.

Iespējams arī mainīt šriftu, fonu, rindkopu atkāpes, atstarpes starp rindiņām, virsrakstu izmērus, pēc saviem ieskatiem pārveidot rīkjoslu, neizejot no AlReader, samazināt vai palielināt plaukstdatora iekšējo apgaismojumu, ir ieslēdzams/atslēdzams cleartype, programma automātiski spēj pareizi atveidot tekstu no nekorekti formatētiem txt failiem, kādi milzīgos daudzumos klīst pa internetu kopš deviņdesmitajiem gadiem, plaukstdatoros ar QVGA displeju AlReader māk koriģēt izskatu tekstiem, kas formatēti īpaši VGA displejiem, un daudz ko citu. Ir arī AlReader Vobis versija, ar kuru fb2, html, txt formātu failus iespējams ne tikai lasīt, bet arī rediģēt; tā gan atrodama nevis mājaslapā, bet te. Autors vairākos forumos ļoti atsaucīgi uzklausa lietotāju vērtējumus un kritiku un nemitīgi turpina programmu pilnveidot, piemērojot to dažādu plaukstdatoru modeļu individuālajām īpatnībām.