Tā tehniskie parametri:

• izmēri sabīdītā veidā 115 x 57 x 21 mm
• izmēri “atvērtā” veidā 115 x 160 x 21 mm
• svars 115g
• displejs: 5″ 320 x 240, 16 pelēkie toņi (tātād – displejs attēla kvalitātes ziņā būs krietni labāks nekā visi līdzšinējie e-papīra displeji, kuriem ir 4 – 8 pelēkās krāsas toņi), tehnoloģija (pagaidām neņemos šo jēdzienu latviskot) – rollable organic thin film transistor backplane with electrophoretic front plane
• OS: MS WinCE

Pati interesantākā šķiet ziņa, ka, pirmkārt, grāmatas Readius’ā varēs lejuplādēt ar mobilā tīkla starpniecību, t. i., Readius darbosies līdzīgi mobilajam telefonam, kas savukārt nozīmē, ka Readius līdzīgi Amazon Kindle faktiski būs e-tekstu tirdzniecības termināls un e-lasītājs vienlaikus. Otrkārt, Readius visupirms sāks tirgot Anglijā, Vācijā un Itālijā, un tikai 2009. gadā tas parādīsies ASV. Eiropas atbilde Amazon Kindle? Protams, Readius varēs arī pievienot datoram ar USB vai Bluetooth un iekopēt grāmatas no turienes. Prognozētais darbības ilgums – ap 30 lasīšanas stundu. Par atbalstītajiem formātiem nekādas informācijas pagaidām nav, ir zināms, ka Readius varēs lasīt ne tikai e-grāmatas, bet arī RSS un e-pastu.

Sliktā ziņa – cena patlaban nav nosaukta, bet zināms, ka Readius būs dārgāks nekā Amazon Kindle (ap 350$), kas gluži loģiski izraisa šaubas par šāda daikta iespējamo popularitāti. Kaut gan – ja atceras, ka ellīgi dārgais iRex iLiad joprojām turas pie dzīvības un arī citi e-lasītāji nav nopērkami lētāk kā par 300$, bet Amazon Kindle panākumi liekas gluži neizskaidrojami, var jau būt, ka arī Readius aizies tautās.

Atzīšos, mani šis daikts nepavisam neiejūsmināja – lai lasītu mierīgos apstākļos mājās, 5″ ekrāns noteikti ir par mazu. Lai pāris stundas palasītu kaut kur ceļā – gadījumā, ja e-lasītājs ar normālu izmēru displeju nav paņemts līdzi, – pilnīgi pietiek ar smartfona displeja izmēriem. Tomēr pašu tehnoloģijas attīstību nevar nenovērtēt par zemu. Lai paredzētu nākamo e-lasītāju attīstības soli, nav īpaši nepieciešams piepūlēt fantāziju: mobilais telefons, kurā iekomponēts izvelkams e-papīra displejs.

Readius mājas lapa 

Readius apspriešana mobileread.com forumā

Readius prototipi, kas tika demonstrēts šā gada sākumā

Readius videodemonstrācija

Pa kreisi – Mentor ar 5″ displeju un Linux iekšām , pa labi – ar 6″ un WinCE (bildes no mobileread.com)

Tiesa gan, spriežot pēc aculiecinieku teiktā, Mentor’u programmatūra patlaban atrodas tik agrīnā attīstības stadijā, ka maz ticams 5″ versiju sagaidīt maijā, kā tika solīts.

Un vēl viens daikts ar 5″ elektroniskā papīra displeju, ļoti agrīns prototips, no lBook autoriem, top Ukrainā:

Ir jau taisnība Michael Dahan no Bookeen, ka Cybook patlaban patiešām ir plānākais, vieglākais un atmiņas ziņā ietilpīgākais e-lasītājs (kritiskā balss piebilst: un, lai arī nedaudz, bet tomēr starp 6″ displeju lasītājiem dārgākais). Tomēr, to piecus mēnešus vai ik dienas lietojot, mana attieksme kļūst aizvien skeptiskāka. Pašam daiktam gandrīz ne vainas, arī ar stingro lappušu šķirstīšanas pogu ir aprasts, bet operētājsistēmas atjauninājums gluži pamatoti rada aizdomas, ka šajā sfērā, kur patiešām nepieciešami uzlabojumi, diez vai ko jēdzīgu varēsim sagaidīt. Tiesa, Cybook nekādā gadījumā nemainītu pret SonyPRS, bet, ja tagad piepeši Cybook noplīstu, ilgi domātu, kādu e-lasītāju izvēlēties nākamo. Stipri šaubos, vai izšķirtos par labu jaunajam Cybook. Vai, visdrīzāk, kādu brīdi nogaidītu, jo vakar aprakstītie AstakMentor solījumi liekas ļoti kārdinoši.

Salīdzinājumā ar pārējiem e-lasītājiem Mentor būs jaudīgāks procesors un lielāka atmiņa. Operētājsistēma – 5″ – Linux, 6″ un 9,7″ – WindowsCE 5.0 (cik zinu, līdz šim visi mēģinājumi elektroniskā papīra ekrānus apvienot ar WindowsCE ir bijuši neveiksmīgi, jo šādā gadījumā stipri palielinās attēla atjaunināšanās laiks – pat līdz 2 sekundēm; kā un vai Astak šo problēmu pārvarējis – nav zināms). Noprotams, ka 6″ Mentor varēs izvēlēties – ar vai bez WiFi un skārienjūtīga ekrāna; 9,7″ WiFi, Bluetooth un skārienjūtīgais ekrāns būs jau iekļauts standarta komplektācijā. Vai Mentor e-lasītājos varēs iestellēt papildus programmas – pagaidām nav skaidrs.

Bet tagad pats patīkamākais visā šajā ziņā – prognozējamās cenas. Mentor ar 5″ displeju maksās zem 200$, ar 9,7″ – zem 350$. Pat ja atceramies, ka dzīvojam ES un ASV cenas nodokļu dēļ uzreiz jāpārrēķina eiro, cenas liekas pārāk fantastiskas, lai tām ticētu, bet, ja prognoze kaut puslīdz atbildīs realitātei, ir skaidrs, ka Mentor noteiks e-lasītāju turpmākās attīstības toni un šajā sfērā gaidāms vai nu dramatisks cenu kritums, vai tikpat dramatisks funkcionalitātes pieaugums, bet par to pašu cenu.

Mentor ar 5″ displeju tiek solīts laist pārdošanā jau maijā, ar 9,7″ – rudenī.

Nobeigumā – atkāpe. Visā šajā e-lasītāju padarīšanā nemitīgi klātesošs kaut kāds grūti formulējams absurds. Ir saprotami tīri tehniskie ierobežojumi, ko uzliek pašreizējā elektroniskā papīra attīstības stadija un ražošanas īpatnības. Taču kopumā rodas sajūta, ka kaut kas nevirzās īsti kā nākas. Ir Sony PRS, ir Cybook, ir The Jinke, ir lBook, ir iLiad, ir Kindle, ir vēl vairāki kloni, bet, ja palūkojas no lietotāja skatpunkta, katrā no šiem daiktiem iekļauta kāda nejēdzība, kas lāgiem krietni spēj pamaitāt lasīšanas prieku.

Tas var būt mākslīgi sašaurināts formātu atbalsts (šī vaina piemīt visiem, izņemot lBook, bet arī tas, šķiet, nesaprot prc formātu, tāpēc lBook bez dažām pretlikumīgām manipulācijām nav iespējams lasīt legāli nopirktās mobipocket grāmatas). Formātu nesaderības un konvertācijas problēmu pārvarēšana prasa laiku un dažkārt ļoti daudz pacietības, bet lietotājam bez ļoti pamatīgām priekšzināšanām var radīt iespaidu, ka e-lasīšana vispār ir nepieveicami sarežģīta padarīšana.

Tās var būt pilnīgi neloģiskas problēmas ar grāmatu iekopēšanu e-lasītājā (Sony  ar savu Connect, Kindle) vai normāla grāmatu kataloga trūkums (Cybook), var būt pilnīgi nesaprotamas programmatūras nepilnības (visiem), galu galā – slēgtās operētājsistēmas, kuru dēļ e-lasītājos nav iespējams ieinstalēt programmas, kas būtu labākas par oriģinālajām (runa pat nav par programmām – lai Sony PRS iestellētu papildus fontus, nākas veikt ļoti sarežģītas manipulācijas, kas apdraud paša daikta veselību). Un, ja arī iLiad šie defekti piemīt mazākā mērā, tad visiem tā plusiem pārvelk svītru īsais darbības laiks un pārspīlētā cena.

Bet no e-lasītāja tiek prasīts pavisam maz. Es pieslēdzu to pie datora un vienkārši failmenedžerī pārkopēju tajā nepieciešamās grāmatas. Man nav jāsatraucas par to, vai mans e-lasītājs spēs atvērt grāmatu – tas saprot vismaz pasaulē izplatītākos e-tekstu formātus. Ja arī tas kādu formātu nesaprot, tad es instalēju tajā entuziasta radītu programmu šā formāta lasīšanai. Bibliotēka ērti izkārtojama katram pēc saviem ieskatiem pa mapītēm, šrifts un tā izmēri arī maināmi pēc katra lasītāja gaumes un patikšanas… Šķiet, viss. Protams, var būt arī WiFi, Bluetooth, skārienjūtīgs ekrāns, dažas elementāras darbības ar tekstu, bet tie tikai patīkami papildinājumi e-lasītāja galvenajām funkcijām. Un tas patiešām ir neizskaidrojami, ka nav radīts vēl neviens e-lasītājs, kurā šīs tik pašsaprotamās funkcijas būtu realizētas. Vai Mentor kaut kādā mērā būs tuvinājies šim vienkāršības ideālam – patlaban grūti pateikt, bet cerība pastāv.

Uzmanību Bebook vērts pievērst galvenokārt divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, Bebook nopērkams šepat blakus Eiropā un tas nozīmē, ka nenāksies nedēļām gaidīt, kamēr pārsūtīs no Ķīnas, nevajadzēs maksāt nekādus muitas nodokļus un satraukties par iespējamajām piegādes ķibelēm, otrkārt, pārdevējs piedāvā arī gada garantiju. Cena – 329.95 eiro, piegāde – par brīvu. Tātad – jūtami lētāk nekā Cybook (ņemot vērā bezmaksas piegādi, sanāks arī lētāk nekā pērkot Hanlin spāņu Apollo internetveikalā), bet dārgāk nekā Sony PRS un lBook.

Pa kreisi – Bebook, pa labi – ķīniešu Hanlin V3. Atšķirības nekādas, tikai Bebook pazuduši hieroglifi augšējā labajā stūrī.

    * Improvement: new button management (faster and buffered key detection).
    * Improvement: new event management (previous versions could miss events).
    * Improvement: reduced power consumption.
    * Improvement: Table support in Mobipocket files.
    * Bug fix: large covers in PRC files.
    * Bug fix: Asian characters are now displayed properly in PRC files.
    * Bug fix: PDF viewer memory management (to be continued).
    * Bug fix: TrueType font detection (“Fonts” directory).
    * Bug fix: various user interface items (to be continued).
    * Bug fix: detection of MP3 playback frequencies.
    * New: in the “Library”, a lock symbol is visible when a read-only SD card is inserted.

Nokačāju. Veiksmīgi iestellēju. Un kas? Nekas. Var jau būt, ka, šķirot lappuses, Cybook tagad mazliet jūtīgāk uztver priekšējās pogas spaidīšanu, bet tikai mazliet un varbūt man tikai tā liekas, jo navigācija pa izvēlni nav uzlabojusiesne par matu. Joprojām gadās, ka daikts uz pogas piespiešanu nereaģē vispār. Tas – par “new button management”un “new event management”. “Table support in Mobipocket files” – nezinu, nav patrāpījušies prc faili ar tabulām – un tehniskās vai ekonomiskās literatūras, kur bieži gadās tabulas, prc formātā vispār ir ļoti maz, jo šādiem nolūkiem prc nav piemērots. PDF lasīšana uz 6 collu ekrāna ir pārāk ķēpīga padarīšana, lai ar to noņemtos, ar fontiem man nekādu problēmu nav bijis… Toties bardaks bibliotēkā joprojām palicis, failus sakārtot pa mapēm nav iespējams. Pārmērīgi lielās baltās malas arī nav iespējams novākt. Lappušu numerācija nav ieviesta. Autora vārdu no prc failu metadatiem Cybook arī nav iemācīts dabūt laukā – grāmatas tiek sakārtotas alfabēta secībā pēc virsrakstiem. Ja pusgada laikā izlaiž atjauninājumu, kurā ir daži galīgi nenozīmīgi bagfiksi, bet nav neviena vērā ņemama uzlabojuma, tas liekas drusku par traku – īpaši, ja tikko esmu aprakstījis milzumdaudzās iespējas, ko piedāvā AlReader, pie kura, starp citu, strādā viens vienīgs cilvēks.

Šis tas gan tiek solīts turpmākajos atjauninājumos:

# New directory view.
# Improved Mobipocket, PDF, HTML & TXT support.
# New user interface features.
# User interface translations.

Tomēr man ir lielas aizdomas, ka lielākas, kaut arī varbūt ne tik drīzas, cerības ko jēdzīgu sagaidīt ir no jau aprakstītā OpenInkpot projekta.

AlReader paredzēts plaukstdatoriem ar WindowsMobile operētājsistēmu(PocketPC 2002, WM 2003 un WM 2003 SE, WM 5, WM 6 Classic, Professional, Phone Edition, MS Smartphone 2002, 2003, 2003 SE, WM Smartphone 5), ir versija arī WindowsCE, sākot ar 4.20 (starp citu, ar AlReader var lasīt arī Cowon videoatskaņotājos, kuros ir WinCE, - un, cik dzirdēts, Cowon nepavisam neesot no sliktākajiem e-lasītājiem), piemērots jebkādas izšķirtspējas displejiem. Nesen parādījās arī AlReader galddatoriem, taču, manuprāt, pagaidām programma īsti vēl nav pārdomāta, jo tajā pārāk daudz tiešā ceļā pārcelts no plaukstdatoriem paredzētās versijas. Kaut gan – galddatorā prc formāta tekstiem man krietni jēdzīgāks liekas AlReader, nevis “oficiālais” MobipocketReader (vienīgā nelaime – programmas interfeiss ir krievu valodā, un datoros, kuros RegionalSettings ir latviešu valoda, uzstādījumos parādās ķeburi, un pat MS AppLocale neko nespēj līdzēt).  

AlReader pamatā orientēts uz fb2, html, txt failu lasīšanu, taču saprot arī rtf, prc, tcr, doc, odt, sxw, abw, zabw un pat docx formātus, bet – rāda tikai tekstu, bez ilustrācijām un sarežģītākiem formatēšanas elementiem.

Īstenībā no plaukstdatora lasīšanas programmas neko daudz nevar prasīt. Lai būtu reāla pilnekrāna režīms (grēka lieta mazo displeju aizņemt vēl ar lasīšanas laikā nevajadzīgu rīkjoslu, lappušu baltajām malām vai vispār kaut kādiem bezjēdzīgiem noformējuma elementiem). Lai būtu pietiekoši plašs formātu atbalsts. Lai ērti šķirtos lappuses. Lai šriftu varētu regulēt atbilstoši savām redzesspējām un pēc savas gaumes un patikšanas. Vēl – lai varētu pagriezt displeju pa 90 vai 180 grādiem (gadījumā, ja lasīšana patīkamāka liekas horizontāli pavērstā ekrānā vai arī attiecīgajam daiktam vadības pogas izvietotas tā, ka ērtāk lasīt, to turot ačgārni), varētu izmanot grāmatzīmes, būtu meklēšana. Tas viss jau labu laiku kļuvis būtībā par jebkuras lasīšanas programmas standartu un, pats par sevi saprotams, pieejams arī AlReader. Gluži loģiski rodas jautājums – kas tad īsti ir tas, kas AlReader atšķir no citām lasīšanas programmām?

AlReader plaukstdatora DellAximX30 un smarfona HP iPaq 514 displejā

Tie ir bezgala daudzi sīkumi un nianses. Šķiet, programmas autors paredzējis visneiedomājamākās lasītāju kaprīzes, AlReader uzstādījumos ietverot iespējas tās realizēt. Man 90% no šīm iespējām nav vajadzīgas, taču citam droši vien galīgi nesvarīgi liksies tie 10%, kuru dēļ es AlReader uzskatu par labāko lasīšanas programmu. Tiesa, līdz ar to uzstādījumi saveidojušies diezgan piņķerīgi un ar pirmo piegājienu to īpatnējā loģika – bet tā patiešām ir loģika, nevis loģikas deformācija – uzreiz nepieleks, tomēr ir vērts veltīt pusstundu AlReader apguvei.

Īpaši pievilcīgas man šķiet globālās grāmatzīmes. AlReader izmanto divu veidu grāmatzīmes – parastās un globālās. Globālās nozīmē to, ka lasītājs no jebkuras grāmatas var “atšķirt” vajadzīgajā vietā citu grāmatu, ja tajā ielikta globālā grāmatzīme, – un tūlīt ar šīs pašas funkcijas palīdzību atgriezties atpakaļ. Lasot daiļliteratūru, tam, protams, nav liela jēga, bet, ja gadās lasīt zinātnisko vai tehnisko literatūru, kad bieži nepieciešams bezmaz paralēli lasīt vairākus tekstus par vienu tēmu, globālās grāmatzīmes izrādās ārkārtīgi ērta padarīšana. Bez tam tekstu var arī iezīmēt dažādās krāsās; arī šīs iezīmētās vietas saglabājas kā grāmatzīmes.

Vēl kāda funkcija, kādu neesmu manījis nevienā citā lasīšanas programmā, – citātu saglabāšana. Proti, ja nepieciešams saglabāt kādu teksta fragmentu, tas nebūt nav jākopē, pēc tam jāaizver AlReader, jāatver PocketWord, jāiekopē tajā un atkal jāver vaļā AlReader. AlReader ir komanda, ar kuras palīdzību iezīmētais teksta fragments automātiski tiek saglabāts atsevišķā failā, turklāt, ja tas liekas vajadzīgi, no dažādiem tekstiem izkopētie citāti tiek saglabāti dažādos failos. Pie katra citāta automātiski pievienojas saite uz attiecīgo failu un norāde, kurā vietā citāts meklējams tekstā. Ja ir vēlēšanās, pirms saglabāšanas citātu var papildināt ar saviem komentāriem.

Ļoti veiksmīgi – kā maksimāli informatīva – realizēta stāvokļa joslas ideja. Stāvokļa josla (nezinu, kā citādi šai gadījumā tulkot status line vai строка статуса) ir rinda displeja apakšdaļā, kas rāda informāciju par lasāmo tekstu. Attēlā no kreisās uz labo: cik daudz no grāmatas kopapjoma izlasīts – procentos un nosacītajās lappusēs; līnija, kas šos procentus atveido grafiski; brūnganais punkts līnijas vidū vienlaikus rāda akumulatora lādiņu; tas pats procentos; pulkstenis. (Vēl iespējams profila kārtas numurs un nodaļas virsraksts.)

Jebkuru no šiem elementiem vai tos visus uzstādījumos var novākt. HP iPaq 514 mazajā 176 x 220 displejā stāvokļa josla man liekas traucējoša, tāpēc esmu atstājis tikai līniju, kas grafiski atveido izlasīto lappušu daudzumu un akumulatora lādiņu:

Lasot svešvalodās, kopā ar AlReader var izmantot arī vārdnīcas – Lingvo, Dict vai Slovoed. Lietošana ir vienkārša – jāiezīmē meklējamais vārds un pēc tam ar komandu var izsaukt tulkojumu no vārdnīcas. Reiz pamēģināju ar Lingvo – meklēšana likās pārmēru gausa, bet tā droši vien nevis AlReader, bet smagā Lingvo un pavārgā DellAxim vaina.

Vēl dažas iespējas, kuras neizmanotoju. Skārienzonas – AlReader uzstādījumos displeju iespējams sadalīt trīs, sešās vai deviņās daļās/zonās un pieskārienam katrai no šīm zonām piekabināt jebkuru komandu. Teiksim, sadalīt trīs zonās: ar pirkstu vai irbuli pieskaroties displeja augšdaļai, atšķiras iepriekšējā lappuse, apakšdaļai – nākamā, vidusdaļai – notiek pāreja uz/no pilnekrāna režīmu. Man šī iespēja neliekas īpaši svarīga, bet var jau būt, ka dažam citam tā noder. Kolontituls – displeja augšmalā norādīts grāmatas autors, nosaukums vai nodaļas virsraksts. Liekas, tā ir tīri dekoratīva funkcija, jo, ja cilvēkam nemitīgi vajag pārliecināties, ka grāmata, kuru viņš lasa, patiešām ir tā pati, kuru viņš grib lasīt, tas jau kaut ko liecina par viņa īpatnējo apziņas stāvokli. Kolontitulus atslēdzu pavisam, lai neaizņem vietu. Katram faila formātam iespējami atsevišķi uzstādījumi – 99% grāmatu lasu fb2 vai prc formātā, kur šī funkcija ir pilnīgi nevajadzīga. Profili – teksta noformējuma uzstādījumus var saglabāt un lasīšanas laikā mainīt profilus; šāda iespēja liekas itin noderīga dažādos apgaismojumos. Teksta automātiskā ritināšana – tekstu var ne tikai “pāršķirt”, bet arī noteikt ātrumu, kādā tas automātiski slīd pār ekrānu. Automātiskā ritināšana vispār man liekas patoloģija, bet, ja reiz tāda iespēja paredzēta gandrīz visās lasīšanas programmās, acīmredzot ir gana daudz ļaužu, kas lasa šādā manierē.

Iespējams arī mainīt šriftu, fonu, rindkopu atkāpes, atstarpes starp rindiņām, virsrakstu izmērus, pēc saviem ieskatiem pārveidot rīkjoslu, neizejot no AlReader, samazināt vai palielināt plaukstdatora iekšējo apgaismojumu, ir ieslēdzams/atslēdzams cleartype, programma automātiski spēj pareizi atveidot tekstu no nekorekti formatētiem txt failiem, kādi milzīgos daudzumos klīst pa internetu kopš deviņdesmitajiem gadiem, plaukstdatoros ar QVGA displeju AlReader māk koriģēt izskatu tekstiem, kas formatēti īpaši VGA displejiem, un daudz ko citu. Ir arī AlReader Vobis versija, ar kuru fb2, html, txt formātu failus iespējams ne tikai lasīt, bet arī rediģēt; tā gan atrodama nevis mājaslapā, bet te. Autors vairākos forumos ļoti atsaucīgi uzklausa lietotāju vērtējumus un kritiku un nemitīgi turpina programmu pilnveidot, piemērojot to dažādu plaukstdatoru modeļu individuālajām īpatnībām.

Nupat iRex anonsējis jaunu iLiad versiju, kas nodēvēta par iLiad Book Edition. It kā viss kārtībā – beidzamā pusgada laikā parādījušies vairāki jauni e-lasītāji, tirgus mainījies, ražotāji sāk domāt par mērķgrupām, vieniem paredzēts “lielais” iLiad, citiem, kam prasības pieticīgākas un maks plānāks, – Book Edition, bet, uzmanīgāk ielūkojoties, BookEdition vairāk atgādina visai primitīvu mārketinga gājienu. Jo – kādas tad ir atšķirības? Tādu ir trīs: pirmkārt, BookEdition būs bez WiFi un tajā atslēgtas funkcijas, kas saistīts ar internetu, otrkārt, mainīta krāsa – no melnas uz sudrabainu, treškārt, krietni samazināta cena – no 649 uz 499 eiro. Tātad būtībā tas pats vecais iLiad, kuram izņemta bezvadu tīkla karte. WiFi karte 150 eiro cenā??!! Var jau būt, ka tas kaut kādā mērā saistīts ar ieceri piecus lielākos Francijas laikrakstus publicēt elektroniskā formātā lasīšanai iLiad, par ko jau rakstīju, bet drīzāk tā šķiet maskēta cenas samazināšana, jo konkurējošie e-lasītāji maksā reizes divas vai pat trīs mazāk. Klasisks paņēmiens: piedāvāt pārspīlēti dārgu preci vienlaikus ar tādu pašu, kurai drusku apcirpts iespēju klāsts (Kindle mobilais pieslēgums it kā būtu saprotams – tādā manierē Amazon tirgo savas un tikai savas grāmatas, bet interneta nepieciešamība iLiad’ā man nekad nav bijusi īsti skaidra), toties vairāk nekā par ceturto daļu samazināta cena. Kam cena e-lasītāja izvēlē ir pakārtots faktors, tas pirks to pašu “lielo” iLiad, toties būs daudzi citi, kuri novērsīsies no Sony PRS, Cybook vai The Jinke un nu jau par saprātīgāku cenu izvēlēsies iLiad Book Edition, kas funkcionalitātes ziņā patiešām ir pārāks.

Apbrīnojami regulāri e-lasītāji kļūst par deficītu. Tostarp joprojām nav nav pieejams Cybook – Bookeen vietnē jau labu laiku rēgojas uzraksts: sakarā ar straujo pieprasījuma pieaugumu, visi Cybook ir izpārdoti; Cybook būšot iegādājams maijā. AmazonKindle pēc krietna pārtraukuma gan nesen atkal parādījās. Gluži loģiski rodas jautājums – vai tiešām interese par e-lasītājiem ir tik neprātīga, ka mūslaiku ražošanas jaudas nespēj to apmierināt? Citiem vārdiem, kas ļaužiem lēcies, ka viņi visi kā viens metušies pirkt šos visai specifiskos daiktus ar displeju, uz kura teksts salasāms tikai labā apgaismojumā, un pieticīgo funkciju klāstu, kas nekādi nav samērojams ar pārspīlēto cenu? Galu galā – kur palikuši pravietojumi, ka grāmatu lasītāji iznīkst kā suga?

Īstenībā lieta ir drusku citāda. Elektroniskā papīra (e-ink) displejiem ir tikai viens ražotājs – Taivanas Prime View International (PVI), un šis vienīgais ražotājs nespēj apmierināt pieprasījumu, kas patiešām aug negaidīti strauji, taču ne tik lielā mērā kā izskatās. 2007. gadā pasaulē tika pārdots ap 150 000 e-lasītāju (lielākoties – Sony PRS 500 un 505, mazāk – The Jinke un lBook, pavisam maz – iRex iLiad; AmazonKindle un Cybook parādījās tikai pašās gada beigās un zibenīgi kļuva par deficītu). Par šā gada pirmajiem četriem mēnešiem nekādu ziņu nav, klusē pat Amazon.com, kuras Kindle neapšaubāmi pārspļāvis visus iepriekšējos e-lasītāju pārdošanas skaitļus.

Taču PVI paziņojusi skaitļus, kas vismaz aptuveni ļauj nojaust, cik liels īsti ir šis pieprasījums. Nesen kādā elektronikas izstādē Japānā PVI demonstrēja piecu izmēru e-ink displejus – 1,9; 5; 6; 8 un 9,7 collas. Visiem e-lasītājiem ir 6 collu displeji, izņemot iRex iLiad, kam ir 8,9 collas – arī šo displeju nelielos daudzumos piegādā PVI. Patlaban tiek ražoti 60 000 – 80 000 sešu collu elektroniskā papīra displeji mēnesī; gada otrajā pusē plānots palielināt līdz 120 000. Tātad – orientējoši ap miljons e-lasītāju 2008. gadā. Cipar iespaidīgs liekas vien tad, ja to nemēģina salīdzināt ar, piemēram, smartfonu simts miljoniem.